|
Draudzes vēsture
Par pirmās baznīcas celšanas laiku Kaunatā pastāv dažādi uzskati.
Pēc Vitebskas gubernatora arhīva ziņām, tā celta 1697.gadā. Savukārt
Gustavs Manteifels raksta, ka tā celta 1715.gadā. Pēc citiem avotiem
- Kaunatā pirmo baznīcu, kura vēlāk nodegusi, esot cēlis muižkungs
Soltāns 1702.gadā. Zināms, ka tagadējo mūra baznīcu 1850.gadā
nodegušās koka baznīcas vietā uzcēla muižniece Zuzanna Druva. Šai
pat gadā 10.septembrī baznīcu iesvētīja Jaunavas Marijas vārda
godam.
Kaunatas draudze jeb misiju punkts pastāvējusi no 1690.gada. Sākumā
to apkalpoja misionāru jezuīti no Daugavpils, Izvaltas, Rēzeknes. Šo
misiju sauca par Hilzenu misiju, jo muižnieki Hilzeni rūpējās par
misionāru uzturēšanu. 1743.gadā Viļakas un Bratislavas stārasti
ieguva Kaunatai pastāvīgu misionāru. 1772.gadā Kaunatā darbojās jau
divi pastāvīgi misionāri - jezuīti. 1777.gadā jezuītu misija savu
darbību Kaunatā beidza.
Staņislava Kimbra laikā (1901.-1906.gadā) tika uzcelta draudzes
plebānija. Vēlāk kā draudzes plebānija tika izmantota 1955.gadā
prāvesta I.Broka celtā dzīvojamā māja baznīcas dārzā.
No
1690.gada saglabājusies metriku grāmata.
Kaunatas
Romas katoļu baznīcas draudzē strādājis Jezups Macuļevičs.
Baznīckungs Jezups Macuļevičs dzimis un audzis Latgalē, te arī kā
baznīckungs strādāja līdz mūža beigām. Uzraksta: "Pavuicišona un
vysaidi sposobi dēļ zemnīku latvīšu" (tā ir pirmā galda grāmata
praktiskos jautājumos latgaliešiem.) Šajā darbā viņš pieskaras
dažādām tēmām. Tajā atrodami praktiski padomi zemkopībā, lopkopībā,
biškopībā, dārzkopībā; pirmās palīdzības sniegšana nelaimes
gadījumos.
Lasīt plašāk
par garīdzniekiem Kaunatas draudzē
|