Draudzes vēsture

Par pirmās baznīcas celšanas laiku Kaunatā pastāv dažādi uzskati. Pēc Vitebskas gubernatora arhīva ziņām, tā celta 1697.gadā. Savukārt Gustavs Manteifels raksta, ka tā celta 1715.gadā. Pēc citiem avotiem - Kaunatā pirmo baznīcu, kura vēlāk nodegusi, esot cēlis muižkungs Soltāns 1702.gadā. Zināms, ka tagadējo mūra baznīcu 1850.gadā nodegušās koka baznīcas vietā uzcēla muižniece Zuzanna Druva. Šai pat gadā 10.septembrī baznīcu iesvētīja Jaunavas Marijas vārda godam.

Kaunatas draudze jeb misiju punkts pastāvējusi no 1690.gada. Sākumā to apkalpoja misionāru jezuīti no Daugavpils, Izvaltas, Rēzeknes. Šo misiju sauca par Hilzenu misiju, jo muižnieki Hilzeni rūpējās par misionāru uzturēšanu. 1743.gadā Viļakas un Bratislavas stārasti ieguva Kaunatai pastāvīgu misionāru. 1772.gadā Kaunatā darbojās jau divi pastāvīgi misionāri - jezuīti. 1777.gadā jezuītu misija savu darbību Kaunatā beidza.

Staņislava Kimbra laikā (1901.-1906.gadā) tika uzcelta draudzes plebānija. Vēlāk kā draudzes plebānija tika izmantota 1955.gadā prāvesta I.Broka celtā dzīvojamā māja baznīcas dārzā.

No 1690.gada saglabājusies metriku grāmata.  

Kaunatas Romas katoļu baznīcas draudzē strādājis Jezups Macuļevičs. Baznīckungs Jezups Macuļevičs dzimis un audzis Latgalē, te arī kā baznīckungs strādāja līdz mūža beigām. Uzraksta: "Pavuicišona un vysaidi sposobi dēļ zemnīku latvīšu" (tā ir pirmā galda grāmata praktiskos jautājumos latgaliešiem.) Šajā darbā viņš pieskaras dažādām tēmām. Tajā atrodami praktiski padomi zemkopībā, lopkopībā, biškopībā, dārzkopībā; pirmās palīdzības sniegšana nelaimes gadījumos.

Lasīt plašāk par garīdzniekiem Kaunatas draudzē