|
Seminārs Vai un kā Latvijā
veidot apmācību kursus, lai ticību integrētu ikdienas dzīvē |
|
|
Izbraukuma semināri: Kristietis zemes sāls |
2008 Daugavpilī |
|
Sv.Ignācija Garīgie
vingrinājumi ikdienā |
|
|
8-dienu sv.Ignācija
rekolekcijas |
|
|
Sv. Ignācija rekolekcijas
ikdienā (4 nedēļas) |
|
|
Apmācību kurss Ticības un
dzīves integrēšana |
|
|
e-rekolekcijas |
2001. GADA OKTOBRIS: seminārs
Vai un kā Latvijā veidot apmācību kursus, lai ticību integrētu ikdienas
dzīvē
o Ļoti vajadzīgas lietas Latvijā. Priecāsimies, ja apmācību kursi notiks arī šeit. Cilvēki ir ieinteresēti, tikai jūtams pieredzes trūkums par sv. Ignācija garīgumu, metodēm. Plašs darba lauks.
o
Pateicoties Dievam un cilvēkiem esmu šeit. Metodes
nav pavisam jaunas, bet šīs nodarbības man deva lielāku skaidrību, izpratni, kā konkrēti piesaistīt
un iesaistīt dialogā citādi domājošus cilvēkus, atrast ceļu pie viņu izpratnes,
ko darīt, lai viņi mani izprastu un pieņemtu. Katrs cilvēks tiek uzklausīts un
akceptēts. Tieši šis moments iztrūkst mūsdienu cilvēku attiecībās. Šī metode
palīdz iziet cilvēkam no šaura priekšstata par kristieti, Baznīcu, pasauli un
to savstarpējām attiecībām.
o
Man vienmēr izsauca pārsteigumu tas, ka daudzi
kristieši ārkārtīgi noliedzoši izsakās par laicīgo pasauli, piemēram, pasaule
ir ļauna, pasaule ir grēcīga, slikta, tā ir bēdu ieleja utt. Lai arī pasaulē
ir grēks, tomēr, manuprāt, pasaule ir brīnišķīga Dieva dāvana cilvēkam. ...
Mums nav jāpagriež pasaulei mugura. Šajā seminārā es guvu apstiprinājumu tam,
ka mums nav jāizvairās no pasaules, bet, pasaulē dzīvojot, mēs varam sasniegt
kristīgās dzīves pilnību, būdami katrs savā vietā, kur Dievs mums licis būt.
o
Man šie kursi atklāja, ka cilvēks, analizējot savu
dzīves un darba pieredzi, var nonākt līdz teoloģiskām pārdomām. Kad to atklāj saviem
domu biedriem tā ir uzdrošināšanās, jo mums, latviešiem, ir tāda noslēgtāka
mentalitāte.
o
Ieguvu ļoti daudz. ... Iemācījos sadarboties ar
citiem cilvēkiem ieklausīties viņos, izjautāt, saprast, vienoties par kopīgo,
atšķirīgo, nenoliegt citu domas, pieņemt otra pieredzi un pašu cilvēku,
iesaistīties pasaules problēmās.
o
Radusies atbildības sajūta par katru vārdu,
darbību. Vērtība katram mirklim. Palielinājusies pašcieņa. Pieaugusi drosme
izteikt sevi, arī vēlēšanās izteikt sevi. Apstiprinājusies pārliecība, ka Dievs
mani vada, ka es esmu šeit, ka tā bija Viņa griba. Pirms dažām dienām vispār
sāku šaubīties, vai tas ir tas, kas man visvairāk šobrīd vajadzīgs. Tagad
saprotu, ka jā.
o
Ar sv. Ignācija garīgumu saskāros pavisam nesen.
Šis seminārs ļāva to dziļāk izprast iepazīt sevi caur savas dzīves analīzi.
Jo es esmu veidojusies caur katru savas dzīves situāciju, katrā šajā situācijā
ar mani kopā ir bijis Dievs. Arī šodien un rīt Dievs būs ar mani, tikai ir
jāprot to ieraudzīt. To var izdarīt ejot dziļāk attiecībās ar Dievu. Arī
pāvests mūs aicina ejiet dziļāk! Šie apmācību kursi varētu būt šāds lielisks
līdzeklis.
o
Šajā seminārā patika
o
Ja pirmajā semināra dienā vēl baidījos izteikties
citu priekšā, tad otrajā vairs nebaidījos sevi pieņemt tādu, kāda esmu. Vēl
vairāk pārliecinājos par to, cik svarīga ir sadarbība, dialogs, atvēršanās.
Svarīgi ir lietas nosaukt īstajos vārdos! To biju jau sapratusi agrāk, bet šeit
guvu tam apstiprinājumu.
2001. GADA SEPTEMBRIS 2002. GADA MAIJS: sv. Ignācija Garīgie vingrinājumi
ikdienā
o
Šīs rekolekcijas ir atstājušas uz manu dzīvi ļoti
lielu iespaidu. Tās palīdzēja man vairāk iepazīt pašai sevi un caur to arī
Dievu. Sevis izzināšana tā nav viegla lieta. Bez Dieva palīdzības tas nemaz
nav iespējams, jo ieraudzīt patiesību par sevi var vienīgi tad, kad noliec sevi
Dieva priekšā. Esmu saņēmusi daudz žēlastību, piemēram, drosmi, piedzīvoju
Dieva piedošanu, kas atvēra manu sirdi uz iekšējo dziedināšanu, sajutu lielāku
Dieva tuvumu un klātbūtni, varētu teikt nepārtrauktu apziņu, ka Dievs ir ar
mani. Dievs izmainīja arī manu skatienu uz manu pagātni. Es sāku tajā saskatīt
Dieva klātbūtni un līdzdalību.
o
Iekšēji pārmainījusies attieksme pret sevi un
manām problēmām. Tās kļuvušas mazāk nozīmīgas.
o
Lielu nožēlu sajutu rekolekciju pēdējo dienu gaitā
par to, ka pārlieku maz laika esmu ieguldījusi šajā pasākumā. Tomēr tas nav
bijis par traucēkli, lai Svētos Rakstus skatītu pavisam citā gaismā, varētu
teikt četru dimensiju dziļumā. Ieguvums šajā laika posmā ir arī spēja redzēt
sevi Dieva bērna identitātē, nomizojot no sevis kā no sīpola vienu pēc otras
savas sociālās sejas. Slava Dievam!
2002. GADA JANVĀRIS: 8-dienu
sv. Ignācija rekolekcijas Lietuvā
o
Man ļoti patika rekolekciju forma. Nesen lasīju
avīzē interviju ar Tadeušu Kondruseviču, Krievijas arhibīskapu. Tur viņš
atzīmē, ka jezuītu ordeņa darbības lauks ir inteliģence. Ļoti labi, ka
rekolekciju forma ir brīva, nav stingru prasību. Cilvēks pats meklē, kas viņam
ir vairāk piemērots. Jo tieši tāpat arī notiek dzīvē. Tā cilvēks meklē savu
dzīves aicinājumu.
o
Uz šīm rekolekcijām var braukt pat cilvēki, kas
nezina, ka jezuīti ir katoļi, vai ari kas nezina, kāda ir grēksūdzes būtība.
Vajag skatīties patiesībai acīs lielākā daļa mūsu laikabiedru ir tālu no
ticības Dievam, tālu no Baznīcas. Bet ļaudis tie ir krietni.
o
Pārdomāju, kāpēc man bija šīs pārdabiskās
atklāsmes šo astoņu dienu rekolekciju laikā. Tur ir vairāki komponenti: nebija
nekāda izsalkuma; daudz brīva laika; jezuītu uzticēšanās dalībniekiem (ceru, ka
arī turpmāk pēc šādām rekolekcijām nekas nepazudīs, neviens neko nenozags);
pārdomas par Bībeles tekstu, t.i., pozitīvas informācijas uztveršana;
iedziļināšanās sevī; sadzīves rūpju neesamība, domas par darbu. Mani pārsteidza
kāda detaļa, ko man teica t.Aldonas: Vari lietot manu dušu jebkurā laikā!
2002. GADA FEBRUĀRIS: Sv.
Ignācija rekolekcijas ikdienā
o
Bija pulcējušie vienkopus tik dažādi cilvēki!
Ieguvu interesantu pieredzi, jo darbs grupās ir pavisam īpašs saskarsmes veids.
Dievs runā ar cilvēku viņa laikmeta un viņa sabiedriskās kārtas kultūras
valodā. Starp citu, man nepatīk, ka daudzi ticīgie savu runu pārsātina ar
reliģiskiem terminiem. Man nepatīk, kad atraujas no īstenības: sava laikmeta un
sava sociālā slāņa. Dalīšanās grupā dod iespēju dzimt patiesībai, pie kuras
cilvēks nenonāktu, paliekot viens pats.
2002. GADA FEBRUĀRIS JŪNIJS: apmācību
kurss Kā integrēt ticību dzīvē
(izvilkumi no kursu dalībnieku gala pārskatiem)
o
Pirmais modulis aicināja mūs ieskatīties sevī
pašā, saprast, kādos veidos Dievs var mūs uzrunāt. Un, pirmkārt, caur mūsu
dzīves pieredzi. Mācījāmies vērīgi ieskatīties un ieklausīties apkārtējos
cilvēkos. Tas bija ļoti vērtīgi. Atklājām, ka katrs cilvēks ir unikāls, ka nav
nepareizu domu. Man ļoti patika par klausīšanās veidiem. Regulāri sāku
kontrolēt, kā es klausos. Stāstīju par to saviem skolēniem skolā un aicināju
arī viņus sekot sev, kā viņi klausās. Arī viņiem tas bija atklājums.
Vingrinoties es konstatēju, ka agrāk pusi no informācijas esmu nogulējusi,
sapņojusi vai uztvērusi pavirši. Tagad it daudz labāk. Ļoti vērtīga informācija
bija par grupām. Pats galvenais uzdevuma veikšanai un grupas sadarbībai jābūt
līdzsvarā. [
] Dažas vērtīgākās atziņas jeb vienkārši teikumi, kas mani
uzrunāja pēc 1.moduļa Ļoti svarīgi ieklausīties sevī, citos un Dievā. Mana
sirds runā ar Dievu!!! Klausīšanās ir mana privilēģija, tā ir māksla, amats un
arī kalpošana. Mīlestība bez nosacījumiem. Mīlestību pierāda ar darbiem, nevis
vārdiem.
o
Otrā moduļa sākumā tika runāts par cilvēka ticības
ceļojumu. Līdz šim es nebiju pratusi tādā veidā paskatīties uz savu dzīvi.
Shematiskais zīmējums pavēra man citu skatu. Tagad es protu paskatīties uz savu
dzīvi, uz dažādiem notikumiem it kā no putna lidojuma daudz koncentrētāk un
spēju saskatīt kļūdas, analizēt, secināt. Es spēju it kā iziet no savas čaulas
un reāli paskatīties uz sevi, savu dzīvi, darbu. Arī lekcijā sniegtais ticības
stadiju iedalījums sakārtoja manu līdz šim neizprasto vai tikai nojausto
ticības stāvokli vai stadiju. Tā bija tāda sevis sakārtošana, izprašana. Līdz
ar to es šādi varēju palūkoties arī uz pārējiem cilvēkiem. Mana un apkārtējā
pasaule tika it kā sakārtota. Tāda pati sajūta bija klausīties par Baznīcas
modeļiem. Es meklēju tajos savu vietu, savas kopienas vietu un apjautu, cik
dažādi var būt cilvēki, viņu ceļš ticībā, ik dažādi viņi var izpaust savu
ticību, bet visi tomēr vienoti Dievā. Un tā pamazām no ieskatīšanās sevī,
citos, Baznīcā mēs tikām aizvesti līdz ieskatam visā pasaulē. Arī līdz šim es
pratu ieskatīties pasaules problēmās, bet tās it kā neskāra mani, tās bija
nodalītas no manis. Es sapratu, ka esmu dzīvojusi kā gliemezis, kas redz tikai
savu māju, kam nerūp tas, kas ir apkārt. Alans palīdzēja man izjust, ka
pasaules problēmas ir arī manas problēmas, ka mēs esam vienoti. Es spēju izjust
pasauli caur savu sirdi un pat biju gatava darboties, risināt šīs problēmas.
Ļoti vērtīgs man bija pastorālais aplis, jo analīze līdz šim nebija mana stiprā
puse. Ļoti bieži pēc analīzes esmu steigusies darboties, bet bez Dieva
palīdzības un svētības šī darbošanās izsīkst, tai nav augļu. [
] Esmu sākusi
pārdomāt un risināt dažādas problēmas savā skolā, kopienā, ģimenē.
o
Trešā moduļa laikā ar prieku atklāju jaunas lietas
par Bībeli. Lasu to un uztveru savādāk, vairāk ieklausos, ko Dievs grib teikt,
pārdomāt to. Vēlreiz apzinājos grēka verdzības šausmas. [
] Jābūt lielai
paļāvībai uz Dievu, jo man ir apziņa, ka no verdzības ir jāizved cilvēku
dvēseles. Šis temats man bija kā stiprinājums, pamudinājums, deva apziņu, ka es
ceļu Dieva valstību, kļuvu arvien vairāk nosvērta, pārliecināta, gatava teikt
cilvēkiem taisnību bez aplinkiem vai bez piekāpšanās, kautrēšanās utt. Temats par Caķeju deva atklāsmi, ka cilvēkam
jābūt gatavam saņemt Dieva mīlestību. Dieva uzrunā cilvēku nepārtraukti, bet
cilvēks nav gatavs. Caķejs bija kā nogatavojies ābols, kas karājās kokā un
gaidīja Jēzu.
o
Ceturtajā modulī mēs tikām apstādināti no lielās
steigas un vienkārši bijām kopā ar Dievu. Tas ir brīnišķīgi. Secināju, ka
steiga ir nošķirtība no Dieva, bet miers un harmonija saista ar Dievu. Margaretas
stāstījumā par lūgšanu pārsteidza, uzrunāja, ka esi mierā un meklē mūžīgo uguni
sevī. Par varu runājot, mani pārsteidza un iepriecināja, ka jēdzieni vara un
mīlestība var sadzīvot. Mīlestības vara ir pats brīnišķīgākais, kas var būt.
Pazemība un kalpošana ir visjaukākā vara uz pasaules. Liels dārgums man ir
kļuvusi dienasgrāmata. Paldies par to. (skolotāja, 36 g.v.)
o
Man ir prieks, ka atrados šeit, starp tik gudriem
un inteliģentiem cilvēkiem; tik daudz es esmu uzzinājis, kam agrāk gāju garām
nepievēršot tam vērību. Iepazīstot tādus cilvēkus kursos, labāk var novērtēt
arī savus līdzbiedrus mājās cik viņi ir unikāli, īpaši, neatkārtojami.
Parasti mēs skatāmies, bet neredzam, klausāmies, bet nedzirdam (to es par
sevi); acis tiek kavētas pazīt.
o
Otrajā modulī vislielāko iespaidu atstāja tā
atklāsme, ka mēs varam ietekmēt sabiedrību, ka mums vajag prast analizēt,
vērtēt procesus sabiedrībā, par taisnīgām un netaisnīgām sistēmām. [
] Brīvība,
ko es vēl tikai apgūstu.
bet neesmu vēl brīvs tik tālu, kā vakar minētais
advokāts, kurš atstāja savu advokāta darbu un aizgāja strādāt par skolotāju.
o
Par Emausas ceļu pilnīgāk izjutu, kā var būt
acis kavētas, ka neredz. (valsts iestādes darbinieks, 67 g.v.)
o
Ļoti no svara ir sociālā analīze, kas atsedz
pilnīgi citu skatu uz jebkuru notikumu. Jebkuram notikumam var būt lokāls un
globāls raksturs. Tas deva man otru ieskatu analizēt avīzes, žurnālus,
informāciju, un aptvert notiekošo. Biežāk uzdot jautājumu kāpēc tas notiek?
Sociālā analīze ir veids, kā veidot sakarības starp lietām. Uzreiz nesteigties
ar darbību, reāli novērtēt situāciju.
o
Šis kurss man izveidoja vēl lielākas personīgās
attiecības ar Dievu un deva lielāku brīvības apzināšanos, Dieva klātbūtnes
apzināšanos visa mana mūža laikā. [
] Apzināties, ka bez Dieva žēlastības neko
tu nevari. Apzināties, ka vislielākais dārgums pasaulē ir ticība. Ticība ir
ceļš, kas visu mūžu ir jākopj. (ārste, 51 g.v.)
o
Šajos
piecos mēnešos es saņēmu pārliecinošu mācību jeb instrukciju, kā ticību novadīt
līdz sirdij. Ka tas ir tik būtiski, to teorētiski zināju sen. Konferences,
lasījumi, liecības no grupas biedriem soli pa soli atbrīvoja ceļu no prāta uz
sirdi: norādīja uz manu nolaidību, gļēvumu, aizspriedumiem, ieradumiem,
iesīkstējušiem ieskatiem, pieķeršanos, izvairīšanos no Dieva gribas pildīšanas,
kas kā tīkla valgi, kas aizšķērso ceļu, lai sirds manī nedegtu kā Emausa
mācekļiem, kas Jēzus ar tiem runāja ceļā.
o
Patīkams atklājums man ir arī tas, ka ikviens
mirstīgais var būt pravietis. Ka būt par pravieti nozīmē teikt nē!
netaisnībai. Ka tas nav viegli, par to esmu pārliecinājusies praksē.
o
Padziļinājās izpratne par lūgšanu. Ka pareizākais
ir dot Dievam brīvību rīkoties ar mani pēc Viņa apredzības, nebaidīties
atdoties Dieva rokās. Mēs baidāmies no tā, jo neuzticamies līdz galam.
o
Sirds ilgi sildīsies šajās atmiņās un stiprinās
ticību un veicinās uzdrīkstēšanos. (sociālā darbiniece, 62 g.v.)
o
Otrais modulis man deva lielu spēka sajūtu it
kā pieslēgšanos kaut kam lielam, spēcīgam. Man bija tendence norobežoties no pasaules,
bet šīs mācības mani atveda atpakaļ reālajā dzīvē. [
] Šis kurss man iemācīja
ēst labu barību, radās doma, ka Dieva vārds ir jāizgaršo.
o
Trešajā modulī Dievs ar Caķeja palīdzību mani ļoti
piepildīja ar savu mīlestību, ka darbā varēju būt kā trešā persona starp divām
konfliktējošām pusēm ģimenēm. Es līdz tam ļoti baidījos no konfliktiem, bet
ar Dieva ienākšanu tajos notiek attīrīšanās, piedošana. Un cilvēki spēja piedot
cits citam. Tas bija brīnišķīgi, neviens netika pazemots. Mācības man deva
drosmi.
o
Vēl mani ļoti uzrunāja sajūtu un jūtu, emociju
apzināšanās. Vairāk kā 3 mēnešus pievēršu pastiprinātu uzmanību tam, par ko es
varu priecāties un katru vakaru pierakstu 4-5 domas. Tādā veidā esmu mācījusies
tuvoties Dievam. (psiholoģe, 52 g.v.)
o
Gājuši mazumā mani mazvērtības kompleksi.
Amizants novērojums: sāku gluži pieklājīgi panest tās reizes, kad mani uzliela.
Agrāk uzreiz nokaunējos un mēģināju nolīst maliņā.
o
Ir reizes, kad sajūtu iekšēju spēku uzņemties
atbildību, kur agrāk to nebūtu darījusi.
o
Mācību grupā sākotnēji jutos sveša un nepiederīga.
Tagad tik daudzi cilvēki ir kļuvuši tuvi un bagātinājuši mani ar savu garīgo un
dzīves pieredzi. Pret cilvēkiem man apkārt un tālāk pasaulē mācos izturēties
iecietīgi un neļauties pirmajam (bieži vien kritiskajam) vērtējumam.
(pensionāre, 63 g.v.)
o
Foto un atsauksmes no kursa dalībniekiem, kas
piedalījās programmā 2005.gadā no janvāra līdz jūnijam ir atrodamas šeit.