|
Izsakām
pateicību Betānijas dominikāņu māsām,
īpaši m. Nellijai OP, par viesmīlību, priesteriem, kas
celebrēja sv.Misi māsu kapelā, īpaši pr. J.Budkānam
un A.Ševelim MIC, kā arī abām saimniecēm - Inārai un
Marijai.
Astoņu dienu
Ignācija rekolekciju dalībnieki
|
Astoņu dienu
Ignācija rekolekcijas Mārupē
2005. gada 23.-31.janvāris
No 2005.gada 23.-31.janvārim Mārupē Betānijas
dominikāņu māsu klosterī KRISTĪGĀS DZĪVES
INSTITŪTS rīkoja
astoņu dienu Ignācija rekolekcijas. Interesanti, ka neskatoties uz
to, ka individuāli vadītās rekolekcijās cilvēku
skaits ir ierobežots, tomēr te dalībnieki ģeogrāfiski
bija no dažādām Latvijas pusēm - Daugavpils, Liepāja,
Ogre un Rīga. Tāpat, neskatoties uz to, ka Ignācija Garīgie
vingrinājumi ir pieskaitāmi pie Romas katoļu baznīcas
garīgā mantojuma, interese par tiem bija cilvēkiem, kas
piederēja arī pie citām Latvijā tradicionāli
pārstāvētām konfesijām. Un te laikam vietā var
atcerēties, ka kristīgais garīgums ir saistīts ar to,
kā mēs katrs pieredzam savā dzīvē Dievu, un kā
šīs pieredzes rezultātā tiek izmainīta mūsu
apziņa un dzīve. Dievs ir pieejams ikvienam cilvēkam un
tāpēc šīs rekolekcijas var būt auglīgas ikvienam
kristietim, kas grib padziļināt savas attiecības ar Jēzu
Kristu. Rekolekcijās “tu sāc apjaust Tā Kunga tuvumu un
mīlestību; un reiz to sajūtot, to vairs nekad negribas
pazaudēt”.
Garīgo
vingrinājumu
četras darbojošās personas
Atšķirībā no citām rekolekcijām Ignācija
rekolekcijās ir četras darbojošās personas, kā to reiz
minējis Jēzus Sadraudzības ģenerālis Hanss
Pēters Kolvenbahs. Pirmais, tas ir Dievs kā rekolekciju
vadītājs. Nākamais ir pats rekolekciju dalībnieks, kas ir
izbrīvējis laiku no saviem ikdienas pienākumiem un
nolēmis to nedalīti veltīt tam, lai vēl labāk
iepazītu mūsu Kungu. Trešais ir pats Ignācijs ar savu
rokasgrāmatu garīgajiem vadītājiem Garīgie
vingrinājumi, kurā viņš, balstoties uz savu garīgo
pieredzi, ir izkārtojis vingrinājumus noteiktā
secībā, līdz ar to nodrošinot mērķtiecīgu rekolekciju
dinamiku.
Garīgajos vingrinājumos vingrinājumi ir izkārtoti
četrās nedēļās jeb posmos. Pavisam īsi
raksturojot, pirmais posms ir veltīts, lai cilvēks apzinātos
savu sākotni Dievā Radītājā un ieraudzītu savu
iekšējo nesakārtotību, grēku un vēlētos no
tā atbrīvoties. Otrais posms aicina rekolekciju dalībnieku
vēl labāk iepazīt Jēzus dzīvi, kontemplējot
Evaņģēlija notikumus, kā arī sekmē izvēles
veikšanu. Trešais posms dod iespēju pārliecināties par savas
izvēles autentiskumu, kontemplējot Jēzus ciešanu ceļu un
nāvi. Ceturtajā posmā dalībnieks kontemplē Kristus
parādīšanos pēc augšāmcelšanās.
Ceturtais dalībnieks šajās rekolekcijās ir rekolekciju
(pa)vadītājs, cilvēks, kas pats ir veicis pilnos Vingrinājumus
un kura uzdevums šajā gadījumā ir izvēlēties
vingrinājumus rekolekciju dalībniekam atbilstoši Ignācija
iecerētajai rekolekciju dinamikai un dalībnieka gatavībai.
Tāpat (pa)vadītāja uzdevums ir uzklausīt dalībnieku
un palīdzēt viņam/ viņai garu izšķiršanā.
Astoņu dienu Ignācija rekolekcijas no pilnajām Garīgo
vingrinājumu rekolekcijām atšķiras ar to, ka no pilno
rekolekciju četru nedēļu programmas te vienai
nedēļai tiek nosacīti veltītas tikai divas dienas.
Rekolekcijās
saņemtās žēlastības
Ignācijs Garīgajos vingrinājumos jautā – ko tu
vēlies? Tas ir jāsaprot kā pamudinājums pirms katras
lūgšanas noformulēt, kādu žēlastību lūgt no
Dieva: “Kas ir tas, ko es vēlos?” Tas ir būtiski, jo ja
cilvēks zina, kādu žēlastību lūgt no Dieva, tad
cilvēks būs arī atvērts saņemt Dieva doto
žēlastību. Dažkārt gadās, ka cilvēks dodas uz
rekolekcijām un zina, ko vēlas, bet rekolekcijās saņem
daudzkārt vairāk, nekā bija cerējis: “Rekolekcijās
es saņēmu pilnīgi visu, kas man šajā brīdī ir nepieciešams.
Es pat nezināju, ka man tas vajadzīgs.” Un tam pamatā ir
cilvēka gatavība un sirds atvērtība.
Runājot par rekolekciju laikā saņemtajām
žēlastībām, jāsaka, ka jau pati iespēja uz
astoņām dienām būt rekolekcijās, atliekot visus
iesāktos un nepadarītos darbus, ir ārkārtīgi liela
Dieva žēlastība. Ir vajadzīgs klusums, lai cilvēks
norimtu un “sadzirdētu liego Kunga balsi”, ir vajadzīgs klusums,
lai “saprastu Svēto Rakstu dziļumu, kas aizskar dvēseli un
garu”.
Ignācija rekolekciju dinamika ir vērsta uz to, lai
palīdzētu cilvēkam nokļūt tuvākās
attiecībās ar Dievu, lai vēl labāk iepazītu Kristu
un tam sekotu. Tomēr nereti rekolekciju laikā tā
dalībnieki saņem arī dziedināšanu. Kā daži
rekolekciju dalībnieki atzīmēja, ka to laikā Kungs ir
pieskāries sirdij un to dziedinājis, parādīdams
ieļaunojuma sakni, ka tās ir devušas iespēju novērsties
no savas sāpes un tumsas un pievērsties Dievam. Un tā jau tas
arī ir, kad Dievs ir mūsu dzīves centrā, tad
pārējās lietas sakārtojas un pakārtojas.
Rekolekcijas palīdzēja arī atpazīt savu aicinājumu
un savu kristīgo identitāti. Kā izteicās daži rekolekciju
dalībnieki, tās ir atdevušas identitāti, ģimeni un
Tēvu, tās ir nostiprinājušas un ļāvušas
apzināties savu aicinājumu.
Marika
Zelča-Čerāne, izmantojot rekolekciju dalībnieku
atsauksmes
2005.gada
20.februāris
|