KRISTĪGĀS DZĪVES INSTITŪTS

Garīgā pavadība

 

 

 

Kas ir garīgā pavadība?

Ir grūti sniegt precīzu definīciju tam, kas ir garīgā pavadība, jo tā ir Dieva dāvana.

To var raksturot, izmantojot vairākus tuvinātus aprakstus.

Garīgā pavadība nozīmē -

-         atbalstīt personu tā, lai tā ieraudzītu Svētā Gara/ Dieva darbību savā dzīvē

-         būt līdzgaitniekam personai, kas meklē dzīves jēgu

-         pavadīt otru Dieva meklējumos, palīdzot lolot to, kas ir svēts otra dzīvē

-         draudzīgas attiecības, kurās viena persona palīdz otrai atpazīt Dieva gribu un tai atsaukties

-         pavadīt otru personu un kopīgi ieklausīties šīs personas dzīvē un tajās iekšējās kustībās, kuras ir izraisījis svētums, dievišķais

Ir izplatīta vēl kāda vairāk formāla definīcija:

Par garīgo pavadību Rietumu kristietības tradīcijā sauc palīdzību, ko viens cilvēks sniedz otram ar nolūku  veicināt otra cilvēka garīgo izaugsmi, un par garīgo vadītāju sauc personu, kas sniedz šo palīdzību otram.

Garīgā vadība nav tādas attiecības, kur viens cilvēks “vada” otru un tāpēc mūsdienās pastāv tendence izvairīties lietot terminu ‘garīgā vadība’ (angļu valodā - spiritual direction), jo te parādās autoritārisma pieskaņa.

Nav viegli atrast labu latvisku ekvivalentu angļu valodas terminam – spiritual direction. Pagaidām par labu esmu atradusi vārdu savienojumu – garīgā pavadība, jo šis termins akcentē, ka garīgais pavadītājs jeb līdzgaitnieks tikai kādu īsāku vai garāku dzīves ceļa posmu pavada otru viņa ceļā pie Dieva. Ceļš ir jāveic pašam.

 

Kas ir garīgais (pa)vadītājs?

Garīgais pavadītājs (vadītājs) tiek raksturots arī ar tādiem vārdiem – garīgais līdzgaitnieks, garīgās dzīves liecinieks, uzklausītājs, vecmāte (kas palīdz piedzimt jaunai dzīvei), dvēseles draugs vai ceļa biedrs un tamlīdzīgi.

Neskatoties uz to, ka terminam ‘garīgais vadītājs’ piemīt trūkumi, tomēr tas joprojām tiek lietots profesionālajā jomā, galvenokārt, divu iemeslu dēļ. Šis termins, pirmkārt, ļauj uzturēt saikni ar tradīciju un, otrkārt, skaidri nodala un nošķir lomas, kur viens cilvēks vairāk runā, bet otrs – uzklausa.

Garīgā pavadītāja loma ir būt par patiesu palīgu, lai atpazītu otra cilvēka individuālo Dieva aicinājumu un palīdzētu atsaukties uz dievišķo vadību. Īstais garīgais vadītājs ir Dievs jeb Svētais Gars.

Dažkārt, lai raksturotu garīgās pavadības attiecības izmanto tēlu – trīs krēslus. Viens no krēsliem ir domāts cilvēks, kas meklē garīgo pavadību, otrs – garīgajam pavadītājam,  bet trešais krēsls ir paredzēts Dieva klātbūtnei.

Šis tēls – trīs krēsli  – ir aizgūts no Lizas Elmanes (Liz Budd Ellmann), kas ir starptautiskas garīgo pavadītāju organizācijas (Spiritual Directors International) izpilddirektore.

 

Kas var būt par garīgo pavadītāju?

Garīgie pavadītāji ir pesonas, kas ir atklājušas garīgās pavadības dāvanu sevī un kuru citi ir apstiprinājuši, un kuras turpina pilnveidot savas prasmes, iemaņas un kalpošanu. Garīgās pavadības kalpojuma pamatā ir Dieva aicinājums, kas izpaužas caur Dieva dotu dāvanu (harizmu).

Tāpēc šajā kalpošanā darbojas vīrieši un sievietes – gan ordinētas (priesteri, mācītāji) un konsekrētas personas (klosteru vai reliģisku kongregāciju brāļi un māsas), gan laji (parasti ticīgie, kas nav ordinēti par priesteriem).

Cilvēki var brīvi izvēlēties sev garīgo pavadītāju, neatkarīgi no viņa/viņas dzimuma un kristīgā dzīves stila vai garīgās kārtas.

Mūsdienās vairs nepietiek tikai ar dotībām, tās ir arī jāizkopj. Tiek sagaidīts, ka garīgie pavadītāji būs zinoši tādās jomās kā kristīgā tradīcija, būs kompetenti garīgās attīstības dinamikā, pazīs lūgšanu no personiskās pieredzes, būs spējīgi palīdzēt ar kristīgo izšķirtspēju, pārzinās galvenās psiholoģiskās teorijas un skolas, īpaši cilvēka attīstības psiholoģijas nozarē, kā arī būs apguvuši uzklausīšanas prasmes.

Jau 20-30 gadus pasaulē pastāv speciālas programmas (ko piedāvā rekolekciju mājas, kā arī maģistrantūras un doktorantūras līmenī), kurās var izkopt pamata dotības un tālāk pilnveidoties garīgās pavadības kalpošanā.

 

Mīti par garīgo pavadību

Organizācijas „Starptautiskie garīgie vadītāji” (Spiritual Directors International) ir apkopoti vairāki plašāk izplatītie mīti par garīgo pavadību (angļu valodā).

Viens no tiem -

Garīgā pavadība ir domāta tikai klostera māsām un priesteriem, un vēl dažiem dievbijīgajiem.

Mīta atspēkojums:

Ikviens no mums meklē savā dzīvē dziļākas attiecības ar Dievu. Garīgā pavadība ir domāta ikvienam, kas ilgojas pēc dziļāka miera un ar cerību piepildītas dzīves. Garīgā pavadība palīdz iepazīt cilvēka esamības garīgo dimensiju. 

Latvijā nereti sastopams sekojošs mīts par garīgo pavadību:

Garīgais vadītājs var būt tikai priesteris (garīgais tēvs), sliktākajā gadījumā klostera māsa vai brālis.

Mīta atspēkojums:

Garīgā pavadība ir Dieva dāvana un Dievs ir brīvs to dot jebkuram, neatkarīgi no personas dzimuma vai garīgās kārtas. Tas, ka persona ir ordinēta vai izvēlējusies konsekrētas dzīves modeli, neapšaubāmi var radīt personai labākus apstākļus, lai viņa sekmīgi veiktu garīgās pavadības kalpošanu. Roku uzlikšana ordinācijā vai konsekrētas dzīves solījumu došana tomēr automātiski personu nepadara par garīgo pavadītāju.

 

Kas nav garīgā pavadība?

Garīgā pavadība noteikti nav padomdošana vai terapija. 

Ja personai ir mentālas dabas problēmas (viegli vai smagi traucējumi domāšanā, uztverē, uzvedībā, kas traucē attiecībām un ikdienas dzīvei; trauksmes neiroze, garastāvokļa traucējumi, klīniskā depresija, šizofrēnija, plānprātība, personības traucējumi), tad personai ir ieteicams (un dažreiz pat nepieciešams) griezties pēc palīdzības arī pie speciālista. Šādos gadījumos ir vēlams apmeklēt gan attiecīgo speciālistu (kas ārstē mentālo traucējumu), gan garīgo pavadītāju (kas atbalsta cilvēku Dieva meklējumos). Svarīgi ir neaizstāt speciālista apmeklējumu ar garīgās pavadības tikšanos, jo garīgais pavadītājs nesniedz palīdzību mentālas veselības traucējumu gadījumos.

Garīgā pavadība nav sakramentāla grēksūdze.

Nereti garīgās pavadības tikšanās reizēs persona labāk ierauga savas attiecības ar Dievu, notiek neformāla grēksūdze un sirds tiek atvieglota. 

Lai arī garīgā pavadība ir ļoti sena, 20.gs beigās un 21. gs. sākumā notiek garīgās pavadības kā atsevišķas kalpošanas atdzimšana, kas ir nošķirta no grēksūdzes jeb izlīgšanas sakramenta.

Ar garīgās pavadības tradīcijas attīstību tuvāk var iepazīties rakstā „Garīgā vadība Romas-katoļu Baznīcas tradīcijā”, kas ir pieejams

- izdevumā - Katoļu kalendārs 2008.gadam. Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas izdevums. 2007.

- internetā KDI mājas lapā.

 

Kā notiek garīgā pavadība?

Garīgā pavadība var notikt grupās, bet biežāk tā notiek attiecībās viens pret vienu.

KRISTĪGĀS DZĪVES INSTITŪTS (KDI) piedāvā garīgo pavadību grupā caur klātienes rekolekcijām ikdienā, kas notiek Adventa, Gavēņa un Lieldienu laikā. Par to tuvāk var uzzināt internetā KDI mājas lapā.

Individuālās garīgās pavadības tikšanās ilgst apmēram 45-55 min, iepriekš vienojoties par laiku. Tās ir konfidenciālas, to saturs netiek izpausts citām personām bez otras personas piekrišanas.

Labu attiecību veidošanai ir nepieciešams laiks. Arī garīgās pavadības attiecībām vajag laiku. 

Ja persona nolemj, ka viņai ir nepieciešamas garīgās pavadības tikšanās, tad pirmajā tikšanās reizē vienojas, cik reizes sākotnēji nolems tikties. Parasti iesaku 4 vai 6 tikšanās reizes, kuru noslēgumā abas puses izvērtē, kāda ir bijusi sadarbība un vai to vēlams turpināt. Kā cilvēki mēs esam dažādi un par to nevajag satraukties, ja vienai personai ar vienu garīgo pavadītāju veidojas labāka sadarbība, bet ar otru tik laba sadarbība neveidojas. Ir svarīgi, ka mēs atrodam sev piemērotāko garīgo pavadītāju. 

Ja abas puses nolemj turpināt sadarbību, tad var vienoties par regulārām tikšanās reizēm turpmākā gada laikā vai ilgākā laika periodā.

Garīgās pavadības tikšanās parasti notiek reizi mēnesī vai reizi pus otrā mēnesī. Ja nepieciešams, tad var sarunāt arī biežāk (īpaši sākuma posmā vai gadījumos, kad dzīvē notiek notikumi, kurus ir vēlēšanās pārrunāt ar garīgo pavadītāju). 

 

Par ko runāt garīgās pavadības tikšanās reizē?

Garīgās pavadības tikšanās reizē var runāt par visu, ko sirds vēlas pārrunāt ar savu garīgo pavadītāju, ne tikai par lūgšanu pieredzi. Nav tādas jomas, par kuru nevarētu runāt šādā tikšanās reizē! Ir svarīgi runāt par dzīvi visā tās daudzveidībā. Meklēt Dievu it visur! Tikšanās laikā var runāt par:

-         to, ko Dievs ir darījis dzīvē, kopš iepriekšējās tikšanās reizes,

-         savām attiecībām ar Dievu, par pamanītajām izmaiņām tajās, par Dieva vadību,

-         aicinājuma atpazīšanu,

-         dzīves jēgas meklējumiem,

-         to, kur Dievs ir paslēpies, pazudis... par tumšo nakti, tuksnesi...

-         situāciju darbā, attiecībām ar kolēģiem, iespejamo darba maiņu, vai darbs ir aicinājums, par atalgojuma jautājumiem,

-         attiecību veidošanu,

-         ģimeni, attiecībām ģimenē, problēmu situācijām,

-         sadzīvi, brīvo laiku, hobijiem, aizraušanos,

-         ikdienas problēmām, iespējamiem lēmumiem, risinājumiem,

-         priekiem un bēdām, kas uz sirds,

-         u.c.

 

Cik tas maksā?

Par to ir jāvienojas ar savu garīgo pavadītāju personīgi.

KRISTĪGĀS DZĪVES INSTITŪTĀ ieteicamais ziedojums par vienu tikšanos ir 10-20 Ls, kas jāiemaksā institūta bankas kontā.

Gadījumos, ja kādam cilvēkam šī summa ir pārāk liela salīdzinājumā ar viņa ieņēmumiem, tad ir iespējama alternatīva vienošanās. Īpašas vienošanās ir tad, ja garīgās pavadības attiecības tiek veidotas ilgtermiņā (piemēram, veicot pilnus „Garīgos vingrinājumus” ikdienā).

Ziedojums tiek izmantots, lai uzturētu un attīstītu garīgās pavadības kalpošanu Latvijā, segtu izmaksas par tikšanās telpas uzturēšanu un sakaru izdevumiem. 

 

Kā atsaukt jau sarunātu garīgās pavadības tikšanos?

Ja ir sarunāta garīgās pavadības tikšanās ar konkrētu laiku un dienu, un ja tā ir kādu iemeslu dēļ jāatceļ, tad ir lūgums būt taktiskiem un cienīt arī garīgā pavadītāja laiku!

Tikšanos var atsaukt (pa telefonu vai e-pastu) līdz pat vienu dienu pirms tikšanās, tikai jāpārliecinās, ka atsaukums ir ticis saņets.

Ja tikšanās tiek atsaukta tajā pat dienā, tad būtu korekti to arī kaut kādā mērā kompensēt.

 

Kā atrast savu garīgo pavadītāju?

Ja meklējat garīgo pavadītāju, tad vispirms par to interesējieties savā draudzē. Satiekoties jums vajadzētu pajautāt šim cilvēkam par viņa/viņas lūgšanu dzīvi, vai viņš/viņa arī pats/-ti saņem garīgo pavadību? Kad izvēlaties savu garīgo pavadītāju, svarīgi ir mēģināt apzināties, kā jūtaties šī cilvēka klātbūtnē. Vai jūtaties droši un uzticaties? Vai jūtat dziļāku garīgu saikni starp sevi un šo cilvēku? Ja varat teikt „jā”, tad tās ir pazīmes, ka esat atradis/-usi savu garīgo pavadītāju.

KRISTĪGĀS DZĪVES INSTITŪTĀ garīgo pavadību piedāvā Marika Zelča-Čerāne:

Ar viņu var sazināties pa e-pastu:
mzc @ apollo. lv

vai tālruni: + 372 2 9410774

Par mani var teikt, ka esmu katoliete kopš dzimšanas.Esmu palikusi šajā tradīcijā tāpēc, ka tās ietvaros esmu iepazinusi Trīsvienīgu Dievu kā dzīvu un personīgu. Esmu atvērta garīgās pavadības attiecībām ar ikvienu, kas vēlas tikt uzklausīts, saprasts, pieņemts; kas ilgojas pēc atbalsta, iedrošinājuma, palīga; kas vēlas pārrunāt par tiem pamudinājumiem savā ikdienas dzīvē, kuru avots ir Lielais Noslēpums, ko saucam par Dievu. Esmu pārliecināta, ka Dievs vēlas veidot attiecības ar cilvēku, neatkarīgi no viņa/ viņas reliģiskās piederības.
(lasīt vairāk)

 

 

 

Papildus informācija un materiāli:

Raksti

Garīgā vadība Romas-katoļu Baznīcas tradīcijā (2007)

 

Rekolekcijas

Ignāciskās rekolekcijas ikdienā, e-rekolekcijas 

 

Garīgo vadītāju starptautiskas tikšanās

Garīgie vadītāji Eiropā – jau astotā ikgadējā konference (2007)

Starptautiska garīgo vadītāju tikšanās Lietuvā (2005)

 

Video

Īsi video, kur pasaulē atzīti dažādu tradīciju garīgie pavadītāji angļu valodā stāsta, kas ir garīgā pavadība

 

Starptautiskas garīgo vadītāju organizācijas

 

 

 

Bezmaksas izdevums un resurss angļu valodā par garīgo pavadību tiem, kas meklē...  

 

 

 

Uz sākuma lapu

 

(C) KRISTĪGĀS DZĪVES INSTITŪTS, 2009