Ignācija Lojolas autobiogrāfija Svētceļnieka piezīmes

Svētceļnieka piezīmes latviešu valodā Tulkotāja ievadvārds Kur var iegādāties grāmatu? Latvijas Kristīgā radio raidījums Agape, kur piedalās J.Priede Izdevējs: Kristīgās dzīves institūts, Rīga, 2002

Ignācija Lojolas autobiogrāfija Svētceļnieka piezīmes latviešu valodā 2002.gada decembrī Kristīgās dzīves institūts ar Jēzus Sadraudzības Lietuvas un Latvijas provinces atbalstu izdeva Ignācija Lojolas autobiogrāfiju Svētceļnieka piezīmes latviešu valodā. Šī darba tulkotājs ir latviešu jezuīts Jānis Priede. KDI izsaka pateicību visiem, kas ieguldījuši pūles šī izdevuma tapšanā. Ievadvārds Autors: Dr. theol. Jānis Priede Jezuītu ordeņa, proti, Jēzus Sadraudzības dibinātāja Ignācija Lojolas autobiogrāfijai ir neparasti veicies: lai gan pirmais spāniski rakstītais manuskripts pazuda, arhīvos dziļi noglabāts un vairākkārt pārrakstīts, patvērās otrais, daļēji spāņu, daļēji itāliešu valodā diktētais variants. Rokraksts sasniedza lasītājus tikai XX gadsimtā, kad tika sagatavots Autobiogrāfijas zinātniski kritiskais izdevums, kas ir šī latviešu tulkojuma pamatā. Interese par jezuītiem — pasaulē to ir aptuveni divdesmit tūkstoši — nav mitējusies kopš Sadraudzības dibināšanas dienām. Jezuīti ir sekmīgi darbojušies visdažādākajās zinātņu, pētniecības un izglītības jomās, sociālajā un garīgajā laukā, tādēļ bieži vien, paši negribot, ir nonākuši sabiedrības uzmanības degpunktā. Par jezuītiem ir sarakstītas gan nopietnas, gan izklaidējušas grāmatas, piemēram, Aleksandra Dimā romānā “Pēc divdesmit gadiem” viens no trim musketieriem, Artemiss, draudzības vārdā joprojām piedalās noslēpumainās misijās, būdams … jezuītu ordeņa loceklis. Ne mazāk aizraujoša, bet daudz patiesāka ir ordeņa, proti, Jēzus Sadraudzības, pirmā ģenerāļa autobiogrāfija. Par Ignācija Lojolas personību domas dalās joprojām: vieni viņu uzskata par noslēpumaina un neparasti sekmīga ordeņa dibinātāju, citi, vērdamies ar aizdomām, — par viduslaiku mentalitātes un gandrīz vai militāras disciplīnas ieviesēju renesanses laikmeta Baznīcā, vēl citi, galvenokārt katoliskās un kopš neilga laika arī anglikāņu Baznīcas locekļi, — par izcilu svēto. Lai spriestu par Ignāciju, īstajā vārdā Injigo (1), būtu vērts iepazīties ar visu viņa literāro mantojumu, proti, ar Garīgajiem vingrinājumiem, ar tā dēvēto dvēseles dienasgrāmatu (2), vēstulēm, ar Jēzus Sadraudzības konstitūciju un, protams, ar autobiogrāfiju (3), kas sniedz autentisku ieskatu ordeņa dibināja “svētceļojumā”: izaugsmē no kristietību visai naivi izprotoša ideālista par ideālu kristieti — ja vien tā varētu apgalvot —, kas sevi par tādu, protams, neuzskatīja. Autobiogrāfija ir sava laikmeta dokuments, kurā rodamas atbildes uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar jezuītu ordeņa dibinātāja psiholoģisko, garīgo, intelektuālo pārveidošanos un pārtapšanu. Tieši šīs garīgās izaugsmes rezultātā ir tapuši arī visi citi Ignācija darbi, kas lielā mērā ir ietekmējuši daudzu izcilu personu dzīvi un joprojām skaidri iezīmējas ordeņa darbības principos un virzībā. Īpaša nozīme ir Autobiogrāfijā vairākkārt minētajiem Garīgajiem vingrinājumiem, ko Injigo pilnveidoja visu mūžu. Balstoties savā pieredzē, nedaudzos teikumos viņš ietvēra un izteica idejas, kas, apcerē iedzīvinātas un ikdienā apcerētas, sekmē ikviena kristieša garīgo izaugsmi. Savukārt Jēzus Sadraudzības konstitūcijā un Injigo vēstulēs atklājas ordeņa darbības principi, pēc kuriem jezuīti vadās joprojām. Vissirsnīgākā pateicība grāmatas tapšanā pienākas darba aizsācējām Ingai Reinvaldei un Līgai Negribai. Vismīļākie pateicības vārdi Dr. theol. Anitai Stašulānei par rūpīgo teoloģisko un literāro redakciju un Dr. hist. eccl. kandidātam Andrim Priedem par ieteikumiem un labojumiem vēsturisko datu izklāstā. Atzinīgs paldies Andai Pukstei, kas ar neviltotu sašutumu brīvajos brīžos pārrakstīja tulkojuma darba variantu. Īpaša pateicība Pontifikālā Bībeles institūta jezuītiem Romā par viņu lielisko kompāniju un iespēju izmantot daudzējādā ziņā nepārspējamo institūta bibliotēku. Toties vislielākā pateicība jums, lasītāji, kuru interese par Ignāciju Lojolu rosināja šī tulkojuma tapšanu. (1) Injigo sāka sevi dēvēt par Ignāciju tikai studiju gados Parīzē; domājams, lai apliecinātu godbijību, kādu juta pret svēto Antiohijas Ignāciju, kam kristīgās pārliecības dēļ aptuveni 117. gadā piesprieda nāves sodu — zvēru saplosīts, viņš mira, izklaidējot aizraujošu skatu mīļotājus Romā. Vārda Injigo latīniskā forma ir nevis Ignatius — Ignācijs, bet gan Enecus — Eneks (sal. FD 290). (2) Sal. Autobiogrāfija, 100. (3) Dažādās valodās un izdevumos autobiogrāfija dēvēta citādi, piemēram, “Tēva Ignācija darbi”, “Ignācija Lojolas testaments”, “Sv. Ignācija autobiogrāfija”, “Lojolas Ignācija atmiņas”; “Svētceļnieka ziņojums”, “Svētā Ignācija dzīves stāsts Luisa Gonsalvesa da Kamaras atstāstījumā” u.tml. Kur var iegādāties grāmatu? Par grāmatas iegādi, lūdzu, interesējieties kristīgo grāmatu tirdzniecības vietās. Ja neatrodiet to tirdzniecībā, tad, lūdzu, sazinieties ar KDI pa e-pastu kdi@catholic.lv vai pa tālruni 2 9410774, un mēs mēģināsim Jums palīdzēt. [Uz sākumlapu] @ KRISTĪGĀS DZĪVES INSTITŪTS Informācija ievietota: 2003.gada 9.novembrī , atjaunota 2006.gada 20.jūnijā