Ievads G. Džakvintas grāmatai „Ģimene, mīlestības kopība." ( Pro Sanctitate)

pr. Edgars Cakuls

Ģimene visos laikos un visās kultūrās ir bijusi pašsaprotama vērtība, sargāta un kopta, kā liels dārgums. Tā sākas kā divu cilvēku savienība mīlestībā un pamazām pārtop par kopienu, kuras ietvaros veidojas indivīds, un uz kuru balstās visa sabiedrība. Kristīgajā kultūrā ģimenes loma vienmēr ir bijusi svarīga. It īpaši tādēļ, ka pats Kristus nepārprotami ir piešķīris laulībai sakramentālu raksturu, vienlaicīgi apliecinot gan tās nozīmīgumu, gan arī apsolot savas žēlastības atbalstu ģimenes stiprināšanai. Kristus, kurš nekad neatstāj savu Baznīcu, vēlas svētīt un atjaunot arī laulāto mīlestību, kā arī visu ģimenes locekļu savstarpējo vienotību. Apustulis Pāvils, lai arī pats Evaņģēlija sludināšanas dēļ ir atteicies no ģimenes dzīves, savās vēstulēs vairākkārt uzsver laulības un ģimenes nozīmi kristiešu dzīvē. „Liels ir šis noslēpums," tā Apustulis izsakās par laulību savā vēstulē Efeziešiem. (Ef 5,32) Visbeidzot, pāvests Jānis Pāvils II savās pārdomās par laulību ir vairākkārt uzsvēris tās ekleziālo nozīmi, norādot, ka ģimene ir „mājas Baznīca."

Laulību laikā jaunajai ģimenei tiek dota īpaša svētība, kurā ir vārdi: „Liec, Kungs, lai, laulībā vienoti, viņi top viena sirds un dvēsele, dzīvojot mīlestībā, ko esi tiem dāvājis kā savas klātbūtnes zīmi!" (Ordo celebrandi Matrimonium) Šis novēlējums nav tikai skaisti vārdi vien, bet arī apliecinājums tam, ka Baznīca ir gatava ar visiem tās rīcībā esošajiem garīgajiem līdzekļiem palīdzēt ģimenei saglabāt mīlestību un vienotību. Šis apsolījums ir īpaši svarīgs mūsdienās, jo šķiet, ka vel nekad iepriekš ģimene nav tikusi pakļauta tādiem uzbrukumiem, kā šodien. Mūsu zemē mēs to izjūtam īpaši sāpīgi, jo šķiet, ka maz ir tādu valstu, kur būtu tik liels šķiro ģimeņu īpatsvars, kā Latvijā...

Pārdomas par ģimeni, kuras ir ietvertas šajā grāmatā ir ļoti svarīgas. Grāmatas autors Guljelmo Džakvinta nav vienkāršs kristīgs domātājs, viņš ir katoļu Baznīcas bīskaps, tādēļ šajās lappusēs jūs atradīsiet ne tikai augsta līmeņa teoloģisku sintēzi par laulību, bet arī pastorālo vēlmi konkrētā, praktiskā veidā palīdzēt ģimenei. To īpaši uzsver teoloģiskajai daļai pievienotās liecības, kuras snieguši mūsu laikabiedri, cilvēki, kuri ir saskārušies ar, šķiet, visu mūsdienu ģimeņu kopīgajām problēmām, un ar Dieva žēlastību tās pārvarējuši. Autors apskata laulību „svētuma gaismā," līdz ar to uzsverot, ka ģimenes dzīve balstās ne tikai uz savstarpējiem pienākumiem, bet gan ka tā, pateicoties laulības sakramenta žēlastībai, kļūst par ceļu uz garīgo pilnību. Svarīgi ir uzmanīgi iedziļināties ievadā, kas ir kā labs ceļvedis cauri šīs mazās, bet saturīgās grāmatas lappusēm.

Grāmatu ievada un noslēdz poēzija. Šis izteiksmes veids ir īpaši piemērots, lai uzrunātu pašus sirds dziļumus. Šķiet, ka vēlme uzrunāt sirdis ir bijusi galvenā motivācija šīs grāmatas autoram. Tādēļ atliek novēlēt, lai šie vārdi atrod saprotošas un atvērtas sirdis, kuras vēlas kopt sevī visu to skaisto un labo, ko Dievs ir devis un Kristus ir svētījis savā Baznīcā, it īpaši mīlestību, kas ir pamats katrai labajai lietai mūsu pasaulē, it sevišķi laulībai un ģimenei.