APUSTULISKĀS OBLĀTES “PRO SANCTITATE”
“Par Svētumu”
Adrese Latvijā:
Republikas laukums 3/226, Rīgā, LV-1010
Tālr.: +371 67323281, mob tālr.: +371 26319789,
E-pasts: liliane123@hotmail.com
www.prosanctitate.lv

Pasaules svētdarīšanai konsekrēti laji

DIBINĀŠANA

Apustulisko oblāšu sekulārinstitūtu "Pro sanctitate" ir dibinājis bīskaps Džuljermo Džakvinta 1950. gadā Romā. Tas ir katoļu Baznīcas institūts, ko veido laju sievietes, kas ir izvēlējušās dzīvot konsekrētu dzīvi, veltot to Dievam, pasaulei un tuvākajiem. Dodot nabadzības, šķīstības, paklausības svinīgos solījumus un apustulāta solījumu, Apustuliskās oblātes veltī savu dzīvi tam, lai izplatītu savu īpašo harizmu - aicinājumu uz svētumu.
Kustība "Pro Sanctitate" darbojas dažādās pasaules valstīs. 1947. gadā tās darbība aizsākās Romā, nākamajos gados izplatoties visā Itālijā.
1964. gadā kustības "Pro Sanctitate" locekļi no Itālijas devās uz Ameriku, lai arī tur izplatītu ideju par svētuma ideālu. 1965. gadā kustība savu darbību uzsāka Beļğijā, 1970. gadā Maltā, 1975. gadā Indijā, 1996. gadā Brazīlijā, Latvijā un Lietuvā.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Mūsu harizma ir izplatīt aicinājumu uz svētumu, sniedzot visiem pieejamu cilvēcisko un garīgo formāciju. Mēs mēğinām palīdzēt visiem mūsu kustības dalībniekiem veidot sevi tā, lai tie kļūtu par svētuma apustuļiem. Mēs piedāvājam izglītošanās iespējas un garīgo formāciju, lai būtu šī lielā ideāla liecinieki, pat ja esam tikai nepilnīgi instrumenti Dieva rokās.
Gan pieaugušie un jaunieši, gan bērni un sirmgalvji, gan priesteri un ordeņu ļaudis, gan laulātie, gan arī tie, kas cieš no slimībām, - ikviens cilvēks ir aicināts uz svētu dzīvi, kā arī aicināts veltīt savas pūles tam, lai veicinātu savu brāļu svēttapšanu.
Kā Apustuliskajām oblātēm mums ir dažādas Betānijas: apustuliskās Betānijas, rekolekciju mājas, kuras mēs saucam par Horeba centriem, izdevniecības māja, nams, kurā tiek uzņemti vecie cilvēki, kam nav patvēruma ğimenē, svētceļnieku mājas. Katras Betānijas darbs ir virzīts uz to, lai izplatītu aicinājumu uz svētumu un svētdarītu ikvienu darbu, kāds ir sastopams pasaulē.
Līdzās visām šīm aktivitātēm Apustuliskās oblātes aktīvi darbojas arī kustībā Pro Sanctitate, kuras dibinātājs arī ir Džuljermo Džakvinta un kurai ir izvirzīts tas pats mērķis, proti, izplatīt aicinājumu uz svētumu. Apustuliskajām oblātēm šajā kustībā ir nozīmīga loma, veicot cilvēku garīgo pilnveidošanu - šīs kustības ietvaros vadot gan bērnu, gan pieaugušo garīgo izaugsmi.
1. maijā katrs Apustuliskā maksimālisma1 loceklis atjauno savu savienību ar Dievu. Apustuliskajā maksimālismā ietilpst priesteri - apustuliskās brālības locekļi, Apustuliskās oblātes un sociālie animatori, kas šajā dienā atjauno savu veltīšanos un solījumus.
Mūs dēvē par "Apustuliskajām oblātēm, cerības sējējām". Vārds oblāte nozīmē upuri - simbolisku upuri svētuma apustulātam. Lūgšana un apustulāts, meditācija, kontemplācija ir būtiska oblāšu dzīves sastāvdaļa. Būdama citu cilvēku garīgās dzīves veicinātāja, katra oblāte savu dzīvi ir veltījusi personiskam ceļojumam uz garīgo izaugsmi un svētumu.

SASTĀVS

Apustuliskās oblātes var iesaistīties sekulārinstitūtā vienā no trim veidiem:
 internās oblātes dzīvo kopienā, viņas dod svinīgus solījumus un apustulāta solījumu un uzturas kopienā, kamēr pilnīgi sagatavojas tam, lai tiktu nosūtītas misijā uz jaunām vietām, kur sāk izplatīt svētuma idejas;
 eksternās oblātes dzīvo patstāvīgi, turpina dzīvot un strādāt pasaulē un sludina svētumu ar savu dzīvesveidu; arī viņas saliek svinīgos solījumus un apustulāta solījumu;
 kooperatīvās oblātes parasti ir precējušās un saliek tikai apustulāta solījumu; viņas veicina svētumu savā ğimenē, savā darba vietā un kustībā Pro Sanctitate.

DARBĪBA

Viens no mūsu apustuliskās darbības veidiem ir veicināt cilvēcisko un garīgo formāciju. Tāpēc mēs organizējam tikšanās, rekolekcijas, katehēzes, konferences, garīgās formācijas skolas, lai palīdzētu visiem cilvēkiem saskatīt aicinājumu uz svētumu un pilnībā izdzīvot savu kristīgo dzīvi, savu ticību. Visās diecēzēs, kur mēs darbojamies, mēs organizējam:
 vispārējā svētuma dienu (novembrī);
 priesterības vispārējā svētuma dienu (konkrēts datums tiek noteikts kopā ar diecēzes bīskapu).
Šeit, Latvijā, mēs jau organizējām vispārējo svētuma dienu pagājušā gada novembrī visās Latvijas diecēzēs un priesterības vispārējo svētuma dienu Rīgas priesteriem maijā. Turpmāk mēs tās organizēsim katru gadu. Mēs arī organizējam tikšanās jauniešiem, saderinātajiem, ğimenēm, rīkojam rekolekcijas. Lai veiktu evaņğelizāciju, mēs ejam uz skolām un universitātēm, kontaktējamies ar studentiem.
Apustuliskās oblātes "Pro Sanctitate" darbojas Latvijā kopš 1996. gada. Mēs aicinām arī jūs piedalīties mūsu kustībā.

KANONISKAIS STATUSS

Apustulisko oblāšu sekulārinstitūtu oficiāli ir atzinusi Konsekrētās dzīves katoļu Baznīcā Pontifikālā Kongregācija. Tā pamatlikumi ir apstiprināti tajā pašā kongregācijā un tiek oficiāli atzīti visā pasaulē.

“Dzīvības Mātes Institūts”
Adrese Francijā:
l’ Institut Notre-Dame de Vie
VENASQUE, 84210
France
www.notredamedevie.org  

DIBINĀŠANA

Institūts Notre Dame de Vie tika nodibināts 1932. gadā Venaskā, Aviņjonas arhidiecēzē, Francijā, netālu no senas Notre Dame de Vie mariāniskās svētnīcas Venasinas (Venaissin) grāfistē.
Institūtu dibināja karmelītu tēvs Marija-Eugēnijs no Bērna Jēzus (1894-1967), līdzdibinātaja - Marija Pila.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Dzīvojot Karmela garā un vadoties pēc tā mācītāju izstrādātajām doktrīnām, šis intitūts ir mariānisks jau kopš savas dibināšanas brīža un ir orientēts uz nedalāmu kontemplatīvu un aktīvu dzīvesveidu, kas balstās uz ikdienas divu stundu iekšējo lūgšanu1 un dzīvi Dieva klātbūtnē, degot apustuliskajā dedzībā Viņa godam.
Institūta biedri ir veltīti Dievam, pieņemot trīs evaņğēliskos padomus (nabadzību, šķīstību, paklausību) un vēlas uzsvērt garīgās dzīves prioritāti, liecināt par dzīvo un klātesošo Dievu - Dievu, kas atklājas caur savu klātbūtni un Vārdu visur, kur vien viņi strādā.
Ikviens institūta loceklis ir aicināts īstenot vienotību ar Dievu, tā paverot ceļu kontemplatīvajai lūgšanai visos sabiedrības slāņos un jebkuros dzīves apstākļos. Lielākā daļa institūta locekļu nedzīvo kopienās, bet gan dzīvo un strādā pasaulē.
Institūts Notre Dame de Vie ir jauns Karmela "potzars", kas pravieša Elijas garu piemēro mūsdienu vajadzībām: tas savieno lūgšanu ar darbu, kontemplatīvo lūgšanu ar vērienīgu apustulātu.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Institūta locekļi vispirms divus gadus pavada kādā no "vientulības mājām", lai Svētais Gars viņus ietekmētu tik dziļi, pilnībā pārņemot dvēseli, ka viņi uzticas vienīgi Dieva vadībai, nespēdami vairs iztikt bez Viņa.
Beidzoties šim vientulības laikam, institūta locekļi saliek paklausības, nabadzības un šķīstības solījumus, lai sevi pilnīgi veltītu Dievam, un tad atgriežas pasaulē: priesteri - lai strādātu draudzēs, laji - lai darbotos savā profesijā.
Ikviens institūta loceklis katru dienu divas stundas veltī iekšējai lūgšanai un katru gadu pavada vismaz trīs nedēļas kādā no "vientulības mājām", lai kļūtu par arvien pilnīgāku Dieva liecinieku un spētu vadīt dvēseles uz visdziļāko tuvību ar Dievu.

KANONISKAIS STATUSS

Institūts Notre Dame de Vie ir sekulārinstitūts ar pontifikālām tiesībām (t.s. pontifikālais institūts), ko 1973. gadā ir atzinis Svētais Krēsls; tas ir vienots institūts ar trīs autonomiem atzarojumiem.

SASTĀVS

Institūts ir pārstāvēts 15 valstīs visos kontinentos, un tajā ietilpst vairāki simti tā biedru. Institūtam ir trīs atzarojumi: sievietes - lajes, vīrieši - laji, konsekrētie - priesteri, kā arī līdzstrādnieki, kas ir līdzdalīgi institūta žēlastībās.

“Kristus Mīlestība”
E-pasts: carchr@navigator.lv
www.caritaschristi.at
Kontaktpersonu adreses:
Oskars Jabloņskis OP
Jelgavas iela 17, Liepāja, LV-3400
Tālr.: +371 63480051
E-pasts: oskarop@delfi.lv
Vladislavs Lapelis OP
Jelgavas iela 17, Liepāja LV-3400
Tālr.: +371 63480051
E-pasts: v@veritas.apollo.lv

Caritas Christi (Kristus Mīlestība) - mūsu nosaukums ir arī mūsu ceļš

DIBINĀŠANA

Caritas Christi ir pāvesta aprobēts sekulārinstitūts sievietēm, kura galvenais uzdevums - sagatavot un ievadīt Baznīcas darbā kontemplatīvas un apustuliskas lajes, kas darbotos dažādās vidēs.
Šis institūts ir dibināts 1937. gadā Francijā. Dibinātāja, jauna sieviete Žiljeta Molāne (Juliette Molland) 1936. gadā sastapa dominikāņu tēvu Jozefu Mariju Perānu (Joseph Maria Perrin), kuram uzticēja savas ilgas pilnībā piederēt Dievam, paliekot dzīvot pasaulē, nevis iestājoties klosterī. Kopīgās sarunās un lūgšanās pamazām izkristalizējās šādas kopienas pamatiezīmes. 1937. gada 4. augustā desmit jaunas sievietes veltīja sevi Jēzus Sirdij, uzņemoties īpaši lūgties par to, lai Dievs visā pasaulē aicinātu lajes, kuras, dzīvojot pasaulē, sevi pilnībā ziedotu Viņa mīlestības valstībai un Baznīcai.
1938. gadā Marseļas bīskaps apstiprināja laju kopienu "Sv. Katrīnas no Sjēnas mazo māsu savienība".
1944. gadā kopiena ieguva nosaukumu "Savienība Caritas Christi".
1955. gadā tā tika pasludināta par sekulārinstitūtu ar pontifikālu jurisdikciju.
1979. gadā sekulārinstitūts ieguva nosaukumu "Caritas Christi".
Šobrīd Caritas Christi dalībnieces, kuru skaits ir apmēram 1500, dzīvo vairāk nekā 40 valstīs.
Kopš 1991. gada Caritas Christi darbojas arī Latvijā.

AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS

Mēs esam atklājušas: Dievs mūs mīl - mīl pavisam personīgi, un savā brīvi dāvātajā mīlestībā sūta mums īpašu un personīgu aicinājumu dzīvot savu dzīvi kā lajēm un caur to sevi pilnīgi veltīt Viņam.
Tāpēc mēs mēğinām izdzīvot savu kristīgo aicinājumu bezlaulībā, kas brīvi izvēlēta mīlestībā uz Viņu, un uzticībā Evaņğēlija padomiem, īpaši nabadzībai un paklausībai.
Mēs cenšamis sevi atdot Baznīcai un ziedot par Baznīcu, kas pastāv Dieva godam un cilvēku pestīšanai.
Mēs izsakām savu aicinājumu Dieva gādības izraudzītajos dzīves apstākļos, dzīvojot apslēpti kopā ar Kristu Tēva noslēpumā.
Atbildot uz šo aicinājumu, mēs darbojamies sekulārinstitūtā Caritas Christi, un mūsu esamības jēga ir palikt Dieva mīlestībā, lai tur, kur Viņš mūs ir nolicis, mīlētu Viņu un darītu visu, lai palīdzētu arī citiem cilvēkiem Viņu iemīlēt.
Mūsu garīgā dzīve ir veidota pēc Evaņğēlija un Baznīcas mācības. Tās nozīmīgākie avoti ir Euharistija, Svēto Rakstu lasīšana un lūgšana. Būtiska iezīme ir dzīve bez ārējām aicinājuma zīmēm - dzīve "zem Tēva skatiena, kurš redz slepenībā". Šādi Dievs mūs sargā un pārveido - tas ir iekšējais ceļš, pa kuru Viņš mūs vada uz mīlestības vienību ar Viņu un uz pilnīgu veltīšanos Viņa Baznīcai un pasaulei.
Kā lajes mēs dzīvojam pārējo cilvēku vidū un tiecamies pēc iespējas labāk izpildīt savus ikdienas pienākumus savā profesijā, ğimenē un sabiedrībā. Katra no mums dzīvo patstāvīgi un neatkarīgi, uzņemoties personisku atbildību par savu dzīvi. Attiecībā uz piederību institūtam mēs ievērojam diskrētumu. Mūsu institūtam nav savas mītnes un kopīgas organizētas apustuliskās darbības. Tieši šādi vislabāk paveras iespēja izdzīvot pasaulē savu veltīšanos Dievam, atrodoties pilnīgā Dieva un cilvēku rīcībā un sniedzot liecību tikai ar savu darbu.
Tomēr mūsu aicinājumā svarīga ir arī savstarpējā vienotība, kas reāli izpaužas kā regulāri kontakti, tikšanās mazākās grupās, apcerei veltītas nedēļas nogales un ikgadējās rekolekcijas. To vēl padziļina dažādu izglītojošu materiālu studēšana, kurā mēs viena otrai palīdzam.
Īpašā veidā mēs jūtamies vienotas ar sv. Katrīnu no Sjēnas, kura, būdama laje tāpat kā mēs, radikāli sekoja Evaņğēlijam, dzīvojot kontemplatīvo dzīvi savā ikdienā un degot dedzīgā mīlestībā uz Baznīcu un cilvēkiem.

IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)

Par Caritas Christi dalībniecēm var kļūt sievietes, kuras nav precējušās vai ir atraitnes un kuras nolēmušas dzīvot kontemplatīvā un apustuliskā garā, pilnībā veltot sevi Dievam un Viņa Baznīcai saskaņā ar mūsu dzīves regulu. Iestāties var pēc vismaz 3 mēnešus ilga sagatavošanās laika. Līdz ar iestāšanos sākas 3 gadus ilgs formācijas laiks, kuram beidzoties, Caritas Christi dalībniece uz vienu gadu dod bezlaulības zvērestu un nabadzības un paklausības svētsolījumus saskaņā ar mūsu dzīves regulu. Veltīšanās atjaunošana uz vienu gadu notiek četras reizes, kurām seko galīgā veltīšanās - donācija. Institūtā var iestāties sievietes no 20 līdz 40 gadu vecumam; īpašos gadījumos iespējami izņēmumi.