Latvijā kristīgā ticība plašāk izplatījās XII gadsimta beigās, kad augustīniešu mūks Meinards no Lībekas uzsāka Evaņģēlija sludināšanu Baltijas zemju ciltīm. 1185. gadā tika uzcelta pirmā mūra baznīcā Ikšķilē. 1186. gadā Meinards tika konsekrēts par bīskapu un kalpoja līdz savas dzīves beigām 1196. gadā. 14. gadsimtā Meinarda mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Doma baznīcā, kur tās atrodas vēl tagad. Meinards ir pirmais Latvijas apustulis un svētais (kopš 1993. gada 8. septembra).

Līdz ar kristietības izplatīšanos tagadējajā Latvijas teritorijā, bīskaps Meinards savu misijas darbu novēlēja Jaunavas Marijas aizbildniecībai. 1215. gadā Laterāna IV koncila laikā pāvests Innocents II jaunkristītajai Livonijai deva titulu „Terra Mariana" - „Māras Zeme", apsoloties rūpēties par to kā par viņās Dēla Zemi - Palestīnu.

Ievērojams garīgās dzīves centrs Latvijas katoļiem ir Aglonas bazilikas komplekss (baznīca uzcelta 1750. gadā), kurā atrodas slavenā brīnumdarītājas - Jaunavas Marijas svētbilde, pie kuras jau no 18. gs. sākuma līdz pat mūsdienām no dažādām vietām plūst svētceļnieki. 1995. gada 12. oktobrī Aglonas Bazilikai tika piešķirts starptautiskas svētvietas statuss.

Šodien Rīgas Romas katoļu Metropoliju, kuras četrās diecēzēs ir 247 draudzes, vada arhibīskaps Jānis Kardināls Pujats. Latvijas Baznīcā aktīvi darbojas arī dažādi reliģiskie ordeņi un kongregācijas, sekulārinstitūti un laju apustuliskās dzīves apvienības. Ir iespēja iegūt pamata, vidējo un augstāko izglītību katoļu izglītības iestādēs. Darbojas preses izdevumi, interneta portāli, radio un TV programmas, kā arī Informācijas centrs, kas cenšas informēt par notiekoši Baznīcā un veicināt arvien lielāku savstarpējo sapratni un sadarbību.