|
Hronoloģija
1. gs 45 - 49 Apustuļa Pāvila pirmais misiju ceļojums. 48 Jeruzalemes Koncils, kurā tiek atcelts Vecās Derības noteikums par obligātu apgraizīšanu. 50 - 53 Apustuļa Pāvila otrais misiju ceļojums. 53 - 58 Apustuļa Pāvila trešais misiju ceļojums. 58 Farizeji Jeruzalemes svētnīcā arestē sv. Pāvilu. 60 - 62 Pāvils apcietinājumā Romā. 64 Romas lielais ugunsgrēks. Imperators Nērons vainu uzveļ kristiešiem un sāk viņu vajāšanu. 67 Apustulim Pāvilam nocērt galvu. 68 Nērona pašnāvība. 70 Romieši sagrauj Jeruzalemi un noposta Heroda celto Jeruzalemes svētnīcu. 80 Kolizeja atklāšana Romā. 95 Kristiešu vajāšanas imperatora Domiciāna laikā.
2. gs 107 Imperatora Trajāna laikā, ceļā no Antiohijas uz Romu, Ignācijs no Antohijas uzraksta septiņas vēstules kristiešiem, kurās izsaka gatavību atdot dzīvību apliecinot Kristu. Romā Ignācijam par atteikšanos upurēt pagānu elkiem, tiek izpildīts nāves sods. 161 Vajāšanas imperatora Marka Aurēlija laikā.
3.gs 250 Kristiešu aresti Romā. 257 Imperators Valeriāns izdod dekrētu kurā, nepaklausības gadījumā piedraudot ar nāves sodu, pieprasa, lai priesteri un bīskapi upurētu pagānu dievībām un aizliedz kristiešiem pulcēties dievkalpojumos.
4. gs 303 Lielās vajāšanas imperatora Diokleciāna laikā. Baznīcu graušana, klēra apcietināšana. 312 Imperators Konstantīns Lielais sakauj Maksentiju, kas sevi izsludinājis par imperatoru un sācis kristiešu vajāšanas. 313 Romas impērijā tiek pasludināts Milānas edikts, kas pārtrauc kristiešu vajāšanas un ļauj tiem brīvi praktizēt savu ticību. 315 Noslēdzas Konstantīna arkas būve. 323 Konstantīns Lielais kļūst par Romas impērijas vienīgo valdnieku. 325 Nīkajas koncils. 337 Konstantīna Lielā nāve. 380 Kristietība Romas impērijā kļūst par oficiālo reliģiju. 382 Svētais Hieronims sāk Bībeles tulkošanu. 392 Romas impērijā aizliegti pagāniskie riti. 395 Romas impērijas sadalīšanās. 395 Svētais Augustīns kļūst par Hiponas bīskapu. 430 Svētā Augustīna nāve.
5. gs 430 Svētā Augustīna nāve. 432 Svētais Patrīcijs sāk kristianizācijas darbu Īrijā. 480 Piedzimst Svētais Benedikts.
6. gs 529 Svētais Benedikts dibina klosteri Monte Cassino. 553 Sākas Konstantinopoles III koncils. 568 Langobardi iebrūk Itālijā.
7. gs 664 Vaitbijas sinode dod pāvestam tiesības Anglijā dibināt bīskapijas un nozīmēt bīskapus. 673 Piedzimst Beda Godināmais, pirmais anglosakšu hronists.
8. gs 711 Musulmaņi iebrūk Spānijā. 742 - 814 Kārlis Lielais, franku karalis.
9. gs
800 Kārļa Lielā kronēšana. 871 - 900 Veseksas karalis Alfrēds Lielais valda pār anglosakšiem.
10. gs 910 Klinī klostera dibināšana. 962 Otona I kronēšana par imperatoru Romā.
11. gs 1073 Par pāvestu iesvēta Gregoru VII, Baznīcas reformatoru. 1096 Sākas pirmais krusta karš. 1099 Krustakarotāji iekaro Jeruzalemi.
12. gs 1118 - 1170 Svētais Toms Bekets, Kenterberijas arhibīskaps. 1122 Vormsas konkorāts. 1123 I Laterāna Koncils. 1147 - 1149 Otrais krusta karš. 1152 - 90 Fridriha Barbarosas valdīšanas gadi. 1171 Henrijs II sāk iekarot Īriju. 1181 - 1226 Svētais Asīzes Francisks. 1187 Saladīns iekaro Jeruzalemi. 1189 - 1192 Trešais krusta karš.
13. gs 1201 - 1204 Ceturtais krusta karš. 1212 Bērnu krusta karagājiens. 1204 Krusta karotāji izlaupa Konstantinopoli. 1215 Laterāna IV koncils. Apstiprina grēksūdzi lajiem vismaz reizi gadā. 1225 - 1274 Akvīnas Toms. 1231 Pāvests Gregors IX izveidotā inkvizīcijas tribunāla vadību uztic dominikāņiem. 1252 Pāvests Inocents IV Inkvizīcijas procesā kā līdzekli pierādījumu iegūšanai ievieš spīdzināšanu. 1265 - 1321 Dante Aligjēri
14. gs 1300. Pāvests Bonifācijs VIII izsludina jubilejas gadu. 1302. Pāvests Bonifācijs VIII izdod Bullu Unam Sanctum. 1303. Pāvesta Bonifācija VIII nāve. 1309 - 78. Aviņonas trimda. 1321. Dantes nāve. 1374. Frančesko Petrarkas nāve. 1375. Džovanni Bokačo nāve. 1378. Lielās shizmas sākums.
15. gs 1400. Angļu rakstnieka, dzejnieka Džefrija Čosera nāve. 1409.Lai novērstu lielo shizmu tiek sasaukts koncils Pizā, taču rezultāts ir pretējs iecerētajam. Pēc koncila divu pāvestu vietā darbojas trīs pāvesti vienlaicīgi. 1414 - 18. Konstances koncils. 1415. Jana Husa sadedzināšana. 1431. Žannas D' Arkas sadedzināšana. 1431 - 42. Bāzeles - Ferāras - Florences koncils. 1456. Gūtenbergs publicē pirmo iespiesto Bībeli Maincā. 1466 - 1536. Roterdamas Erasms. 1469 - 1527. Nikolo Makjavelli. 1474 - 1504. Kastīlijas Izabellaas valdīšana. 1475. Čezāres Bordžas piedzimšana. 1483 - 1546. Mārtiņš Luters. 1484. Pāvests Inocents VIII izlaiž bullu par raganām. 1486. Malleus Maleficarum izdošana. 1492. Par pāvestu kļūst Rodrigo Bordža pieņemdams Aleksandra VI vārdu. Kolumbs sasniedz Ameriku. Kristieši atkaro Granādu. 1491 - 1556. Ignācijs no Lojolas. 1498. Savonarolas sodīšana ar nāvi.
16.gs
1506. Sākas Sv. Pētera Bazilikas celtniecība. 1508. Mikelandželo sāk apgleznot Siksta Kapellu. 1517. Mārtiņš Luters publicē 95 tēzes. 1521. Pāvests Leons X pasludina Anglijas karali Henriju VIII par "ticības aizstāvi". 1527. Kārļa V karaspēks iebrūk Romā un to izlaupa. 1534. Ignācijs no Lojolas dibina Jezuītu ordeni. 1534 - 39. Anglijas klosteru likvidēšana. 1542. Pāvests Pāvils III atjauno Inkvizīciju. 1545 - 63. Tridentes Koncils. 1558. Mirst Anglijas karaliene Marija I Tjudora. Par karalieni kļūst Elizabete I Tjudora. 1564. Mirst Mikelandželo. Piedzimsts Galileo Galilejs. 1572. Hugenotu slaktiņš.
17.gs
1607. Miris Baronijs, Katoliskās Baznīcas vēsturnieks. 1610. Galileo Galilejs pavērš pret debesīm pirmo teleskopu. 1632. Galilejs stājas inkvizīcijas komisijas priekšā. 1642. Mirst Galilejs. Piedzimst Izaks Ņūtons.
18.gs 1773. Pāvests Klements XIV izdod Bullu par Jezuītu ordeņa slēgšanu. 1775 - 83. ASV neatkarības cīņas. 1776. ASV neatkarības pasludināšana. 1789. Sākas Lielā Franču revolūcija.
19.gs
1801. Pāvests Pijs VII apstiprina Jezuītu ordeņa pastāvēšanu Krievijā. 1804. Napoleonu Bonapartu pasludina par Francijas imperatoru. 1805. Notiek Trafalgāras kauja. 1814. Sākas Vīnes kongress. Pāvests Pijs VII atjauno Jezuītu ordeni. 1815. Notiek Vaterlo kauja. Tiek nodibināta „Svētā savienība". 1848. Iznāk Kārļa Marksa un Fridriha Engelsa Komunistiskās partijas manifests. 1854. Pāvests Pijs IX pasludina dogmu par Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu. 1856. Piedzimst Zigmunds Freids. 1858. Vissvētākās jaunavas Marijas parādīšanās Lurdā. 1859. Iznāk Čarlza Darvina darbs „Sugu izcelšanās". 1867. Iznāk Kārļa Marksa "Kapitāls". 1869 - 1870. Vatikāna I Koncils. Pāvestu nemaldības pasludināšana. 1870. Itālijas vienotības aizstāvji ieņem Romu.
20. gs
1914. Pirmā Pasaules kara sākums. 1917. Komunistu apvērsums Krievijā. 1918. Pirmā Pasaules kara beigas. 1922. Fašistu maršs uz Romu. 1929. Laterāna līguma noslēgšana starp Vatikānu un Itāliju. Itālija atzīst Vatikāna valsti un Svētā Krēsla neatkarību. 1933. Vācijā pie varas nāk Nacisti. 1939. Otrā Pasaules kara sākums. 1945. Otrā Pasaules kara beigas. 1962 - 1965. Vatikāna II Koncils. 1978. Par pāvestu kļūst Karols Vojtila pieņemdams vārdu Jānis Pāvils II. 1991. PSRS sabrukums. 1993. Pāvests Jānis Pāvils II viesojas Baltijas valstīs.
|