Mūsdienās uz sv. Meinarda salas notiek dievkalpojumi, kristību un laulību ceremonijas.
Sīkāka informācija pie draudzes prāvesta Konstantīna Bojāra .
Tālrunis: 65022458; mob.t.: 26551206, e-pasts: meinarda.draudze@inbox.lv

KRISTIETĪBAS PIRMSĀKUMI LATVIJĀ SVĒTĀ MEINARDA SALA IKŠĶILĒ

Vēl pēc deviņiem gadsimtiem Ikšķile glabā kādreizējā Livonijas bīskapa svētā Meinarda celtās mūra baznīcas drupas. Lai varētu aplūkot šo Latvijā vienīgo XII gadsimtā tapušo vēstures un kultūras pieminekli, uz aptuveni puskilometru attālo salu no krasta aizved laivas un kuteri (izņemot gadījumus, kad ūdens līmenis Daugavā ir pazemināts). Sala ir pirmā kristietības svētvieta Latvijā, uz tās savulaik celta pirmā mūra celtne Latvijā un Baltijā. Tieši šeit aizsākās Līvzemes un visas Livonijas valsts vēsture.

Pirmsākumi

Meinarda pirmā ierašanās pie lībiešiem notika laikā no 1180. līdz 1183. gadam. Uzsākot Līvzemes misiju, svētais Meinards apmetās Ikšķilē. Šeit viņš uzcēlis koka baznīciņu, kur ap 1184. gadu kristīti vairāki lībieši - Ilo, Kulevenes tēvs, un Vieco, Alo tēvs. Tiem sekojuši daudzi citi. Tātad jau no 1184. gada Meinards Ikšķilē bija izveidojis pirmo pamatiedzīvotāju, tolaik pagānu lībiešu, kristīgo draudzi Latvijā. Ikšķilē vispirms tika uzcelta pirmā pagaidu koka baznīca, vēlāk arī mūra baznīca, kas 1186. gadā tika iesvētīta par katedrāli, novēlot to debesīs uzņemtās Jaunavas Marijas godam. Meinarda laikā kristīgo ticību pieņēmis arī Turaidas virsaitis Kaupo.

Ap 1185. gadu Meinards sāka pils celtniecību Ikšķilē un nedaudz vēlāk arī Salaspilī (Holme, Holmia, mūsdienu Mārtiņsalā). Tās ir pirmās zināmās mūra celtnes Latvijā. Tepat tiek izveidots Ikšķiles bīskapijas domkapituls, kura mūki - kanoniķi - dzīvoja pēc sv. Augustīna ordeņa statūtiem. Tā ir pirmā zināmā katoļu mūku klostera parauga mītne Austrumbaltijā.

1188. gada 1. oktobrī pāvests Klements III dokumentāli apstiprināja Ikšķiles bīskapiju (episcopatus Ixscolanensis) par Brēmenes arhibīskapijas sastāvdaļu. Ikšķilē pastāvēja arī sv. Augustīna ordeņa konvents, turpmākais domkapituls (conventus fratrum).  1201. gadā bīskaps Alberts bīskapiju no Ikšķiles pārcēla uz Rīgu, bet Ikšķile turpināja pastāvēt kā katoļu draudze.

Baznīca vēstures gaitā

Pirmā pasaules kara gados 1915.-1916. gadā baznīcu sagrāva vācu artilērija no otrā Daugavas krasta. Senā baznīca cieta arī Otrajā pasaules karā - 1944. gada augustā tās tuvumā norisinājās padomju un vācu tanku kauja. Padomju laikā baznīcas mūru akmeņi tika izmantoti kā ēku pamatu būvmateriāls.

Gadsimtu gaitā un vēstures līkločos bija palikušas tikai baznīcas drupas un saglabājies Meinarda vārds. Tikai Romas katoļu Baznīcas augstākā vadītāja pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes laikā Latvijā 1993. gada 8. septembrī pilnībā tika atjaunots bīskapa Meinarda kults - viņš tika apstiprināts par pirmo mūsu tautas apustuli, bīskapu un svēto. Pēc arhibīskapa metropolīta Jāņa Pujata 1995. gada 8. maija lēmuma par Ogres Romas katoļu draudzes un jaunceļamās baznīcas aizbildni tika izvēlēts svētais bīskaps Meinards, pirmais lībiešu un latviešu misionārs, Latvijas apustulis. Lēmumā norādīts, ka svētā Meinarda diena, kas ir 14. augustā, Ogres dievnamā un arī sv. Meinarda salā ik gadu svinama svētdienā pēc 15. augusta - Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkiem.

Sv. Meinarda salas atjaunošana

Gatavojoties vēsturiskajām Latvijā pirmās kristietības svētvietas, pirmā apustuļa un Ikšķiles bīskapa sv. Meinarda salas atklāšanas svinībām 2000. gada 20. augustā, kā arī altāra un krusta iesvētīšanai 1999. gada 29. septembrī (pašu altāri uzstāda 2000. gada 20. jūlijā), tika veikti daudzi rekonstrukcijas darbi.

Sv. Meinarda salas atklāšanas svētki

2000. gada 20. augustā svētvietas atklāšanas dievkalpojumu vadīja Latvijas Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps metropolīts kardināls Jānis Pujats, tajā piedalījās vairāki priesteri, kā arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Svētvietas popularitāte

Sv. Meinarda svētvieta gan kultūrvēsturiskās, gan reliģiskās nozīmības dēļ pakāpeniski kļūst arvien pazīstamāka Latvijā. Uz šīs salas bija aizsākušās vairākas jauniešu dienas, kuru laikā jaunieši nesa cauri visai Latvijai aizdegtu sveci - no pirmās baznīcas drupu vietas Ikšķilē uz citām Latvijas pilsētām. Uz šiem svinīgajiem pasākumiem vienmēr ieradās V.E. kardināls Jānis Pujats, garīdznieki, semināristi un svētceļnieki.

Kardināls sacīja: "Ļoti zīmīgi, ka jūs sākat šo krustu nest tieši no šejienes, kur pirms 800 gadiem svētais Meinards uzstādīja pirmo krusta zīmi."

Svētais Meinards

(ap 1130 - 1196)

Svētais Meinards bija pirmais baltu cilšu apustulis, pirmais Baznīcas organizācijas veidotājs Baltijas reģionā, ko vēlāk sāka saukt par Livoniju.

Meinards bija augustīniešu ordeņa mūks, Zēgebergas abatijas klostera kanoniķis Holšteinā.

Tagadējā Latvijas teritorijā svētais Meinards ieradās kā misionārs kopā ar Brēmenes tirgotājiem, uz kuru kuģa bija pieņemts par kapelānu. Ap 1180. gadu viņš nonāca Baltijā un uzsāka pagānu evaņģelizāciju. Viņš bija brīvprātīgi izvēlējies un stingri apņēmies sludināt evaņģēliju tur, kur to vēl nepazina. Uzsākot Līvzemes misiju, Meinards bija ap 60 gadu vecs. 1186. gadā Brēmenes arhibīskaps Hartvigs II konsekrēja Meinardu par bīskapu.

Sv. Meinards mirst 1196. gada 14. augustā (pēc citām liecībām 11. vai 12. oktobrī) un tiek apglabāts Ikšķiles baznīcā pie altāra. Vēlāk, 14. gadsimtā, Meinarda mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Doma baznīcā, kuras sienas nišā tās atrodas vēl tagad.

Par Svētā Meinarda darbību un dzīvi liecina Indriķa un Atskaņu hronikas (12. - 13. gs).

Nokļūt uz sv. Meinarda salas ir iespējams no speciāli šim nolūkam ierīkotas Meinarda pārceltuves Daugavas krastā. Arī jūs tiekat aicināti kaut reizi šeit pabūt.

Informācija par nokļūšanu uz sv. Meinarda salas:

Oļģerts Tamovičs: 29294478